2022.gads - Par to kā nonācu līdz Dunduru slazdam
Paldies, ka izvēlējies uzzināt vairāk par manu pieredzi cīņā ar dunduriem, kas beidzot ir vainagojusies ar panākumiem.
Mana darba vieta ir Rīgā (esmu Sportacentrs.com, tiesraides.lv un TV4 līdzdibinātājs), bet 2015.gadā kā galveno dzīves vietu atradu māju meža vidū 20 minūšu brauciena attālumā no Valmieras. Tur nodzīvoju četrus gadus un ar mauriņa traktoru pļāvu aptuveni 2ha teritoriju ap māju līdz meža robežai. Iekoptā vide ļāva par dunduriem nedomāt mājas ciešā tuvumā, tomēr, mēģinot uzspēlēt bumbu pļavā, jūlijā un augustā es tiku neglābjami sakosts. Ja jau toreiz būtu iepazinis Dunduru slazdu, tad zinātu, ka, uzliekot divus slazdus pļavā aptuveni 3-5 metrus no meža robežas, lielākās dunduru problēmas būtu atrisinātas.
Strādājot Rīgā, dzīve dziļos laukos tomēr izrādījās par sarežģītu, un 2020.gadā pārcēlos uz jauku vietu Ropažu novadā, kuru no visām pusēm atkal ieskauj mežs, turklāt no vienas puses ir arī upe (Lielā Jugla) un mitras palienu pļavas. Ja pirmajā gadā jaunajā mājvietā vispārējā eiforija ļāva ar dunduriem sadzīvot, tad jau 2021.gadā divas karstākās vasaras nedēļas ar ģimeni pavadījām nevis savā sapņu mājā ar skaistu peldvietu, bet gan vecāku vasarnīcā, jo sadzīvot ar dunduriem vienkārši nebija iespējams.
Tas mani pamudināja aktīvi meklēt dunduru problēmas risinājumu. Latvijas veikalos nopērkamie līdzekļi bija vai nu neefektīvi, vai neērti – dažādi pūšamie zināmu efektu dod, tomēr tikai neilgu laiku. Interneta meklējumos tad arī uzgāju Dunduru slazdu, kurš radīts Nīderlandē, bet ar domu par izmantošanu zirgu staļļos. Nolēmu riskēt un iegādājos divus Dunduru slazdus. 2021.gadā tos izmantot vairs nepaspēju, bet 2022.gada jūnijā pirmo slazdu uzstādīju palienu pļavā pirms iekoptās teritorijas, bet otro noliku dažu metru attālumā no peldvietas.
Slazds pie peldvietas savu darbiņu pildīja labi un, tukšojot krātuvīti aptuveni reizi nedēļā, katru reizi sanāca izliet pamatīgu melnu masu. Tikmēr otrs slazds pļavas malā bija krietni tukšāks, līdz sapratu, ka tas nav novietots pareizi. Slazda melnajai bumbai jābūt redzamai no plaša rādiusa, bet mana slazda bumba bija sākusi slēpties garajā zālē. Pārceļot slazdu uz nedaudz pacelto un iekopto (regulāri pļauto) teritorijas daļu, arī knišļu daudzums krātuvē pieauga. Līdz ar to guvu pirmo mācību – vietai, kurā novieto slazdu, jābūt ļoti labi redzamai no plaša apvidus.
Kā uzzināju vēlāk, runājot ar dunduru slazda izplatītājiem, es savus slazdus biju uzstādījis par vēlu. Manā tā brīža izpratnē dunduri parādās tikai tad, kad tie sāk kost (ap jūnija beigām), tomēr tie ir jāsāk ķert jau pavasara otrajā pusē. Dunduru mātītes pirmās oliņas spēj radīt arī neiedzeļot kādam dzīvniekam vai cilvēkam, tādēļ pat ja šķiet, ka dunduru aktivitāte vēl nav sākusies, patiesībā viņi jau ir spējīgi vairoties. Ja dundurus sāksi ķert jau šajā posmā, tad samazināsies izdēto oliņu skaits un dunduru būs mazāk ne tikai par tādu daudzumu, kādu noķersi, bet arī ieliksi pamatus, lai dunduru būtu mazāk nākamgad. Dunduru izdētās oliņas par dunduriem pārvēršas nākamajā gadā, tādēļ dunduru slazda izvietošana teorētiski sekmē aritmētisko progresiju cīņā ar dunduriem – ne tikai samazini skaitu šogad, bet arī ierobežo izdēto oliņu skaitu uz nākamo gadu.
2022.gada jūlijā par dunduru slazdu biju neizsakāmā sajūsmā. Lai nokļūtu peldvietā, man jāveic aptuveni 100 metri cauri palienu pļavai. Iepriekš jau ieejot pļavā mani apsēda dunduri, bet tagad kāds dūrējs uzradās tikai pa retam. Iepriekš, pat ja biju aizgājis līdz peldvietai ietinies mēteļos un cepurēs, tad peldes laikā ap galvu tik un tā lidinājās 5-10 dunduri. Tagad arī peldes laikā dunduru praktiski nebija.
Dunduru slazda efektivitāte bija tik pārsteidzoša, ka nolēmu kļūt par šī produkta izplatītāju Latvijā. Ceru, ka pa sev pieejamajiem mediju kanāliem izdosies uzrunāt Latvijas lauku iedzīvotājus un iepazīstināt viņus ar šo lielisko līdzekli cīņā ar problēmu, kas ir bojājusi tik daudz vasaras.